Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urināt
urināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; intrans.
Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urrināt.
PiemēriKrastā urināja zemesvēzis jeb racējcircenis.
Avoti: 8. sējums