utilitārisms
utilitārisms -a, v.; parasti vsk.
1.Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma. Attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
PiemēriUtilitārisms attieksmē pret dabu.
2.Utilitaritāte.
PiemēriLietišķās mākslas attīstības pamattendence sešdesmitajos gados ir aiziešana no šauri izprasta utilitārisma, dekoratīvās formas saturīguma meklējumi..
Avoti: 8. sējums