uzņirbēt
uzņirbēt parasti 3. pers., -ņirb, pag. -ņirbēja
uzņirbt parasti 3. pers., -ņirb, pag. -ņirba; intrans.
1.Iesākt ņirbēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
PiemēriČīkstēdamas vērās durvis, un roka tumsā neminstinādamās atrada elektrības slēdzi. Spilgti dzeltena gaisma zibenīgi uzņirba šķūnim līdzīgajā telpā un iedzēla acīs.
2.Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriDejotājas uzņirbēja uz skatuves.
Avoti: 8. sējums