uzostīt
uzostīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.parasti 3. pers. Ostot atrast (par dzīvniekiem).
PiemēriLīgai lielās jezgas laikā nezin kur noklīdusi Nikse un joprojām nerādījās. Laikam daudzo lopu un cilvēku kāju nomīņātajā zemē pazaudējusi pēdas un nespēj vairs uzostīt.
2.sar. Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) — par cilvēku.
PiemēriMātes garīgo krīzi ātri uzostīja vietējie baptisti..
Avoti: 8. sējums