uzdzirkstīt
uzdzirkstīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
1.Iesākt dzirkstīti īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt. Uzdzirkstēt.
PiemēriLampas gaismā -varavīkšņaini uzdzirkstīdami, saujā sabira šķautņaini, apslīpēti akmentiņi.
- Lampas gaismā -varavīkšņaini uzdzirkstīdami, saujā sabira šķautņaini, apslīpēti akmentiņi.
- ..ūdenī viz saules atspulgs. Pati saule ir aiz kokiem, klusi šūpojas vienīgi atspulgs, brīžam uzdzirkstīdams.
- Upēs izgāja ledus, mitrākās ieplakās pēkšņi uzdzirkstīja pureņu zelts..
- pārn. Veselīgs humors uzdzirkstī prologā, kad uz platā ekrāna parādās veclaicīgā krēslā ērti iekārtojies putekļu sūcējs.
1.1.pārn. Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
PiemēriViņam ir pelēkas, laipnas acis, bet tās spēj arī uzdzirkstīt dusmās.
- Viņam ir pelēkas, laipnas acis, bet tās spēj arī uzdzirkstīt dusmās.
- ..Dzidras skatiens gluži vai uzdzirkstīja, kad Laimonis pa paradumam stādīja Jāni priekšā kā.. izcilu zinātnes spīdekli..
1.2.pārn. Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) – parasti par pozitīvām jūtām.
Avoti: 8. sējums