uzgaidīt
uzgaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
PiemēriEmīls un pāris jūrnieku uzgaidīja Teni kāpās netālu no mājām.
1.1.intrans.
PiemēriAtbraucēji devās uz Tīrlauka dzīvokli Jūras ielā. Ielaida mazrunīga sieviete un lika uzgaidīt virtuvē.
Avoti: 8. sējums