uzgavilēt
uzgavilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
PiemēriViņam gribējās skaļi uzgavilēt no prieka. Tas nozīmē, ka viņi satiksies arī brīvdienās.
- Viņam gribējās skaļi uzgavilēt no prieka. Tas nozīmē, ka viņi satiksies arī brīvdienās.
- «..kādreiz, varbūt pat visā drīzumā, cilvēki stadionā jums vētraini uzgavilēs, apskaus, spiedīs roku...»
- «Cik brīnumaini,» Maija sevī domāja, «visa zāle viņai [dziedonei] uzgavilēja, kādus simt cilvēkus viņa turēja savā varā..»
- pārn. Sirds man priekā uzgavilēja, un es nākamajā stāvā uzskrēju skriešus.
Avoti: 8. sējums