uzgribēt
uzgribēt -gribu, -gribi, -grib, pag. -gribēju; trans.; novec.
Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties. Sagribēt.
PiemēriEngelberts: Kāpēc jūs to darījāt? - Kārlis: Brīvkundze uzgribēja.
- Engelberts: Kāpēc jūs to darījāt? - Kārlis: Brīvkundze uzgribēja.
- Gribēja gan šā, gan tā, bet beigās uzgribēja, ka tam tā un ne citādi jābūt.
Avoti: 8. sējums