Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzkalne
uzkalne -es, dsk. ģen. -ļņu, s.
Vieta kalna, paugura u. tml. augšdaļā. Arī uzkalns.
PiemēriNo savdabīgā kalna pa labi lēzenā uzkalne pletās Ēdoles laužu druvas..
  • No savdabīgā kalna pa labi lēzenā uzkalne pletās Ēdoles laužu druvas..
  • Vilciens traucās pāri stāvai uzkalnei.
  • Aiz uzkalnes saulē spīdēja neliels ezers.
Avoti: 8. sējums