uzlaizīt
uzlaizīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) – parasti par dzīvniekiem.
PiemēriSuns uzlaizīja izlijušo pienu.
- Suns uzlaizīja izlijušo pienu.
- Izgāztu putras bļodu vēl var uzlaizīt, bet izpļāpātu noslēpumu nekad nevar atdabūt atpakaļ sev vien.
Avoti: 8. sējums