uzplūdot
uzplūdot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; reti
Uzplūst.
PiemēriReizēm meitenei uzplūdo neapmierinājuma un spītības vilnis: tīšu prātu gribas darīt kaut ko tādu, lai citi sāktu kliegt, rāties.
- pārn. Reizēm meitenei uzplūdo neapmierinājuma un spītības vilnis: tīšu prātu gribas darīt kaut ko tādu, lai citi sāktu kliegt, rāties.
Avoti: 8. sējums