Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzpušķot
uzpušķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Pušķot un pabeigt pušķot, parasti mazliet.
PiemēriArī panēsātā pelēkā kleitiņa bija uzpušķota ar kuplu lentu.
  • Arī panēsātā pelēkā kleitiņa bija uzpušķota ar kuplu lentu.
  • Neatstājos no uzpušķotās eglītes. Aiz logiem biezēja zilgana krēsla..
Avoti: 8. sējums