uzpūsties
uzpūsties -pūšos, -pūties, -pūšas, pag. -pūtos; refl.
1.Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu).
PiemēriSviestskābi saturošie sieri nogatavināšanas stadijā sāk uzpūsties, rodas vesela virkne nevēlamu blakusparādību.
1.1.Piepildoties, parasti fizioloģisku traucējumu dēļ, ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi, zarnām).
PiemēriLucerna būtu ideāla ganību zāle, ja no tās lopiem neuzpūstos kuņģis.
Stabili vārdu savienojumiUzpūties (arī uzpūsts) vēders.
1.2.Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
PiemēriLopi var uzpūsties arī no sapelējušas un bojātas barības.
1.3.Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties — par trauku, tā daļu.
PiemēriUzpūtušies konservu kārba.
1.4.Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas (par putniem).
PiemēriDusmās uzpūties tītars.
2.Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
PiemēriPland vējā mati sievietēm... Vīriešiem un zēniem krekli uzpūšas kā buras.
3.sar. Kļūt dusmīgam, arī apvainoties. Piepūsties (3).
PiemēriNākamā dienā Mestriene staigā uzpūtusies: redzams, ka jaunie biedri tai ne visai pēc prāta.
3.1.Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
PiemēriCiti viņa vecumā ceļ degunus diezin cik augstu un nemaz nepaskatās uz ļaudīm, kuri kādu nieku vien par viņiem jaunāki. Iedomājieties, pāris gadu, ir gan liela lieta, vai tur būtu ko uzpūsties!
Stabili vārdu savienojumiUzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars).
Avoti: 8. sējums