Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzsēde
-es, dsk. ģen. -žu, s.; fizk.
Novietošanās sēdus stāvoklī (uz kā).
PiemēriPieccīņnieks ir daudzpusīgs cilvēks, kaut arī viņa uzsēde zirga mugurā īstam jātniekam var likties nepilnīga..
Avoti: