uzsēdināt
uzsēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzsēdināt bērnu uz sola.
- Uzsēdināt bērnu uz sola.
- Tēvs pacēla Anneli roku galos un uzsēdināja uz vezuma.
- Viņš izgāja uz ceļa, sameklēja atstāto divriteni un uzsēdināja meiteni uz stieņa. Abi brauca cauri naktij.
- Vismaz jāturas, ja jau uzsēdina zirgā.
1.1.Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml. vietu, virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzsēdināt virzuli uz kāta
- tehn. Uzsēdināt virzuli uz kāta
- Tēvs svinīgi uzsēdināja uz deguna brilles, tad izvilka no kabatas vēstuli..
- Galasienas bija ielaistas starp sānsienām, baļķu galos iecirstos robus cieši uzsēdinot kārtīm.
Avoti: 8. sējums