Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uztvērējs
uztvērējs -a, v.
uztvērēja -as, s.
1.Darītājs → uztvert1.
2.v.; tehn. Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
PiemēriĪsviļņu uztvērējs.
  • Īsviļņu uztvērējs.
  • Skaņas uztvērējs.
  • Priedes malku Valdis kurinās vakaros, kad uztvērējā skanēs valdzinoša mūzika.
  • Jūrnieki ar tālskatiem pētīja ūdens klajumu, skaņu uztvērēji atzīmēja mazāko troksni, ko nesa atmosfēra..
  • ..rūpnīca sērijveidā ražo tranzistoru uztvērējus (vispirms izlaida tranzistoru «Gauja», pēc tam «Selga» u. c.).
3.v.; tehn. Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
PiemēriPelnu uztvērējs.
  • Pelnu uztvērējs.
  • Dubļu uztvērējs.
  • ..būvējam eksperimentālās ūdens attīrīšanas iekārtas... uzstādījām tauku uztvērēju.
  • ..cehos gandrīz bija vēsāks - ventilācija teicama, visur putekļu uztvērēji...
  • Aiz māju rindas pretējā pusē varēja redzēt rūpnīcas dūmeni. Kādreiz tur kūpēja dūmi kopā ar tumšiem kvēpu mutuļiem, tagad vairs ne. Laikam uzlikuši kvēpu uztvērēju.
Avoti: 8. sējums