Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzurrāt
uzurrāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Urrājot uzcelt (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
PiemēriRezervistes, puiši, skatītāji sabrūk laukumā, lai uzurrātu [sportistes]..
Avoti: 8. sējums