uzvara
uzvara -as, s.
1.Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē). Veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
PiemēriGūt uzvaru kaujā.
1.1.Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
PiemēriAsari sarosījās - viena dzīvnieka bēgšanā otrs parasti redz savu uzvaru. Tātad viņi ir stiprāki, tādi, kas bailīgo var pieveikt.
2.Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē) veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
PiemēriDemokrātisko partiju uzvara parlamenta vēlēšanās.
2.1.Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.).
PiemēriBaltijas kausa izcīņā smaiļošanā un kanoe airēšanā Latvijas sportisti guva sešas uzvaras.
Stabili vārdu savienojumiPlecu uzvara.
3.Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
PiemēriPanākt taisnības uzvaru.
3.1.Stāvoklis, kad (kas) nozīmīgs ir sasniegts, panākts (piemēram, darbā). Arī sasniegums, panākums.
PiemēriŠie [folklorā apdziedātie darba] sasniegumi ir uzvaras, kam rīko līksmus svētkus: sasniegumi gan dod gandarījumu par paša pūliņiem un grūtībām, bet sasniegumu prieks vēl daudzkārt vairojas, kad citi par tiem zina..
Stabili vārdu savienojumiUzvaras gājiens.
Avoti: 8. sējums