uzņēmīgs

uzņēmīgs -ais; s. -a, -ā

uzņēmīgi apst.

1.Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt.

PiemēriDaudzas zemes uzņēmīgais Daniels bija apceļojis, daudzas kājām izstaigājis..

Daudzas zemes uzņēmīgais Daniels bija apceļojis, daudzas kājām izstaigājis..
Viņš spēja būt uzņēmīgs un neatlaidīgs. Jau kļuvis pazīstams rakstnieks, viņš iestājās neklātienes vidusskolā un nokārtoja gatavības pārbaudījumus.
Cilvēks nemanot mobilizējas, viņam pieaug spēki, viņš kļūst daudz uzņēmīgāks jauniem uzdevumiem nekā vēl mirkli iepriekš.

1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

PiemēriEdīte raudāja, bet sentimentālais Irbe neuzņēmīgi mīņājās pussoļa attālumā, neuzdrošinādamies mierināt raudošo sievieti.

Edīte raudāja, bet sentimentālais Irbe neuzņēmīgi mīņājās pussoļa attālumā, neuzdrošinādamies mierināt raudošo sievieti.

2.Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu).

PiemēriSevišķi uzņēmīgi pret gripu ir mazi bērni..

Sevišķi uzņēmīgi pret gripu ir mazi bērni..
Tuberkuloze ir vispārēja infekcijas slimība, ko uzņēmīgā organismā ierosina tuberkulozes baciļi.

3.fiz. Tāds, kas viegli uztver kādas fizikālas parādības iedarbību.

PiemēriDielektriski uzņēmīga viela.

Avoti: 8. sējums