uzšķilties
uzšķilties parasti 3. pers., -šķiļas, pag. -šķilās; refl.
Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu). Tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
PiemēriUguns man šoreiz viegli uzšķīlās.
- Uguns man šoreiz viegli uzšķīlās.
- Reizēm šur tur uzšķiļas sērkociņš, kāds aizpīpē cigareti, dīvaini smaržīgu un saldenu.
- pārn. ..viņai, kaut ko jocīgu atceroties, acīs uzšķīlās jautras uguntiņas.
- pārn. Uzšķīlās tāda kā cerība, ka neviens neatbildēs [pa telefonu], ka Ilzes tur nebūs...
Avoti: 8. sējums