vāts1
vāts [vâts] vāts, dsk. ģen. vāšu, s.
1.Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
PiemēriJēkabs, zobus sakodis, trīs mēnešus Pāles mežos zāģēja, skaldīja un krāva. Viņa rokas bija vienās tulznās un vātīs, sarepējušas un sveķiem pārklātas.
1.1.Brūce (augiem).
PiemēriVisbīstamākās vēža brūces ir stumbrā un skeletzaros, sevišķi jauniem kokiem. Vēža vātij padziļinoties, var atsegties stumbra serdes daļa un koks aiziet bojā.
Avoti: 8. sējums