vaukšķēt
vaukšķēt parasti 3. pers., vaukšķ, pag. vaukšķēja
vaukšēt parasti 3. pers., vaukš, pag. vaukšēja; intrans.; sar.; retāk
Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
PiemēriSlinki vaukšķēja Malcānu suņi, sasaukdamies no vienām mājām uz otrām.
Avoti: 8. sējums