vēlīgums
vēlīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vēlīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēlība (1).
PiemēriArī runātāja sejas izteiksme ietekmē klausītāju. Patīkami, ja viņa skatiens pauž vēlīgumu, līksmi, gatavību palīdzēt.
2.Vispārināta īpašība → vēlīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēlība (2).
PiemēriBet lietus - modinātājs. Lēni augošs siltums jau pieticīgu labdarību solīs, pār ārēm sacels irdenos miglas miltus, ar valgumu un vēlīgumu nolīs.
3.Vispārināta īpašība → vēlīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēlība (3).
Avoti: 8. sējums