vērts
vērts s. -a; parasti ar nenot. galotni
1.Tāds, kura vērtība1 atbilst kā cita vērtībai. Arī vērtīgs1.
Piemēri«Vai tie mani pūra palagi nav neko vērti, kas tev paliks?»
1.1.apst. nozīmē Tā, ka atmaksājas. Tā, ka ir nozīmīgi, svarīgi.
PiemēriLabība neko vairs nemaksāja, linus sēt pavisam nebij vērts.
Stabili vārdu savienojumi(Plika) graša vērts. Nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts. Zelta vērts.
Avoti: 8. sējums