Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vīžains
vīžains -ais; s. -a, -ā
Tāds, kam ir vīzes kājās, tāds, kas mēdz valkāt vīzes.
Piemēri..vācu birģeļi sēž, garlaikotus vaigus rādīdami, [baznīcas] solos. Sāk, paskatīsimies, kas par jandālu šeit īsti notiks! Vai te netiks apgānīts Dieva nams ar vīžainu ganu meitu aurošanu? [Par dziesmu svētkiem.]
Avoti: 8. sējums