Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vižņot
vižņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; pareti
Kļūt vižņainam, pārklāties ar vižņiem.
PiemēriŠinī malā ledus aiz abiem dzelzs tiltiem bija sablīvējies un stāvēja, bet pilsētas pusē vižņoja un šāvās uz leju.
Avoti: 8. sējums