vītums
vītums -a, v.; parasti vsk.
1.Process, rezultāts → vīst1.
PiemēriBaltas, krāšņas vījgriezes [vīgriezes] krīt [pļaujot] viena uz otras un smaržo, un vīst drīz. Un, kad saule sāk dedzināt, no visa kūp vītuma smaka.
2.Process, rezultāts → vīst2.
Piemēri..ne balinātie mati, ne krāsotās lūpas nespēja noslēpt vītumu..
Avoti: 8. sējums