vadāt
vadāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
PiemēriVadāt ekskursantus pa pilsētu.
1.1.Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos).
PiemēriVadāt suni.
1.2.Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
Piemēri«Es savu veco rakstāmmašīnu vadāju līdzi kā anglis lietussargu uz Sahāras tuksnesi.»
2.Vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos). Vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) — par transportlīdzekli.
PiemēriNevarētu teikt, ka Askolds diez cik labprāt vadātu savā automašīnā kaimiņus un paziņas.
3.parasti 3. pers. Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
PiemēriJūnija sākumā vai vidū [irbēm].. izšķiļas 8-15 mazuļi, kurus vecie putni rūpīgi vadā un apsargā..
4.mit. Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
PiemēriVeci ļaudis stāsta, ka senos laikos pasaulē esot bijis «vadātājs». Ja šis ļaunums kādam piesējies, tad vadājis savu upuri pa purviem un dūksnājiem.
Avoti: 8. sējums