vadātājs
vadātājs -a, v.
vadātāja -as, s.
1.Darītājs → vadāt.
2.v.; mit. Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
PiemēriVadātājs var būt neredzams, bet var arī parādīties cilvēka vai kustoņa izskatā. Dažreiz maldina uguntiņa vai balss.
- Vadātājs var būt neredzams, bet var arī parādīties cilvēka vai kustoņa izskatā. Dažreiz maldina uguntiņa vai balss.
- ..piesnigušai, aukstai ellei rada ir daudziem iesācis likties šis velna purvs, kurā šķiet sities klātu [klāt] strēlniekiem un viņus maldina un vadā kāds acīm nesaredzams vadātājs.
- ..izrādījās, ka, apmetis līkumu ezerā, viņš atgriezies šajā pašā krastā, it kā viņam būtu piemeties vadātājs.
Avoti: 8. sējums