vadātājs
vadātājs -a, v.
vadātāja -as, s.
1.Darītājs → vadāt.
2.v.; mit. Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
PiemēriVadātājs var būt neredzams, bet var arī parādīties cilvēka vai kustoņa izskatā. Dažreiz maldina uguntiņa vai balss.
Avoti: 8. sējums