vagarēt
vagarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Uzraudzīt darbus (par vagaru).
Piemēri..viņš apstājās pie kartupeļu ņēmājiem [ņēmējiem]. Bet, lai nedotu iemeslu domāt, ka viņš atnācis šurp vagarēt, tad, paņēmis kurvi un rokamo, apmetās atsevišķi.
Avoti: 8. sējums