vainagojums
vainagojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → vainagot3.
PiemēriViņš [Livingstons] saprata, ka mūža vainagojums ar tik ievērojamu atklājumu kā Nīlas izteka padarītu viņu vēl slavenāku.
- Viņš [Livingstons] saprata, ka mūža vainagojums ar tik ievērojamu atklājumu kā Nīlas izteka padarītu viņu vēl slavenāku.
- ..Mazirbes baznīcā atjaunoja altāra daļas koka imitācijas krāsojumu. Visu šo gadu bija sajūta, ka altāris gaida it kā sava ārējā veidola vainagojumu - altāra gleznu.
Avoti: 8. sējums