Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vainagojums
vainagojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → vainagot3.
PiemēriViņš [Livingstons] saprata, ka mūža vainagojums ar tik ievērojamu atklājumu kā Nīlas izteka padarītu viņu vēl slavenāku.
Avoti: 8. sējums