Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vainagot
vainagot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Uzlikt galvā vainagu (1). Apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību.
PiemēriAtmiņā palikusi nepārtraukta vainagotu un tautastērpos ģērbtu smaidošu, līksmu ļaužu plūsma cauri Inciema istabām..
  • Atmiņā palikusi nepārtraukta vainagotu un tautastērpos ģērbtu smaidošu, līksmu ļaužu plūsma cauri Inciema istabām..
2.parasti 3. pers. Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
PiemēriSkatītājam atklājas.. sniegiem vainagotās [Himalaju] virsotņu smailes..
  • Skatītājam atklājas.. sniegiem vainagotās [Himalaju] virsotņu smailes..
  • Tradicionālo jumta torni vainagoja vējrādis ar īpašnieka iniciāļiem, gadskaitli vai kādu īpašu zīmi - laivu, zivi utt.
3.Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu. Būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
PiemēriAr «Latvju dainu» izdevumu Krišjānis Barons vainago tālā pagātnē sākto jaunlatviešu kultūras darbu..
  • Ar «Latvju dainu» izdevumu Krišjānis Barons vainago tālā pagātnē sākto jaunlatviešu kultūras darbu..
  • ..Vija Artmane ir veidojusi.. interesanti tvertus negatīvus raksturus, kas vainagojuši viņas skatuves darba otro desmitgadi.
  • Ar četriem saviem pēdējiem simfoniskajiem darbiem.. A. Kalniņš skaisti vainagoja savu simfonisko daiļradi..
  • Skolotājs veiks jebkuru pienākumu savu bērnu labā, neprasot materiālu atlīdzību, ja zinās, ka pūles vainagos saldais gandarījuma brīdis: mani bērni kaut drusciņ kļuvuši gudrāki.
Avoti: 8. sējums