vainagot

vainagot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.

1.Uzlikt galvā vainagu (1). Apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību.

PiemēriAtmiņā palikusi nepārtraukta vainagotu un tautastērpos ģērbtu smaidošu, līksmu ļaužu plūsma cauri Inciema istabām..

2.parasti 3. pers. Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.

PiemēriSkatītājam atklājas.. sniegiem vainagotās [Himalaju] virsotņu smailes..

3.Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu. Būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.

PiemēriAr «Latvju dainu» izdevumu Krišjānis Barons vainago tālā pagātnē sākto jaunlatviešu kultūras darbu..

Avoti: 8. sējums