vairīgs
vairīgs -ais; s. -a, -ā
vairīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts. Izvairīgs.
PiemēriVairīga atbilde.
1.1.Tāds, kas novēršas (par acīm, skatienu).
PiemēriIznāca arī Aņa, nolika tepiķa vidū uz galdauta paplāti, bet pati vairīgi uzmeta Bimbulatam acis.
1.2.Tāds, kam piemīt tieksme vairīties ko veikt, darīt.
PiemēriVisi bija apraduši, ka viņš ir kluss un vairīgs, un lieki neuzplijās..
Avoti: 8. sējums