vaivarājs
vaivarājs -a, v.
1.Vaivariņš. Vaivariņa krūms.
PiemēriIzcirtums līgojas baltos vaivarāju ziedos. Šķiet, pat cauri mūžam aizvērtajiem logiem spiežas tvanīgā elpa.
- Izcirtums līgojas baltos vaivarāju ziedos. Šķiet, pat cauri mūžam aizvērtajiem logiem spiežas tvanīgā elpa.
- Kad pieiet tuvāk šīm tīnēm, jūtama vaivarāju dvesma. Tie salikti tur pret kodēm.
- Mazmeita: Tu taču glabā šo mēteli. - Anna: Tajā ir patvērusies manas jaunības smarža. - Mazmeita: Tas smaržo drusku pēc vaivarājiem un vecas drānas.
2.Vaivariņu audze.
Piemēri.
- .
- ..pāri purvam jau pacēlušies miglas vāli, paslēpdami zilganos palagos purva sīkās priedītes un vaivarājus.
Avoti: 8. sējums