Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vakarēdiens
vakarēdiens -a, v.; parasti savienojumā «Svētais Vakarēdiens»; rel.
Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis. Arī attiecīgais sakraments. Dievgalds (1).
PiemēriTicīgie bauda Svēto Vakarēdienu, lai justu kopīgu atbildību ar, par, caur.. Jēzus asinīm.
  • Ticīgie bauda Svēto Vakarēdienu, lai justu kopīgu atbildību ar, par, caur.. Jēzus asinīm.
  • ..jāiekārto kaut kas līdzīgs svētnīcai zem bērziem, kur notiks dievkalpojums un karavīri pirms došanās pāri Daugavai pieņems Svēto Vakarēdienu.
  • Svēto Vakarēdienu mirstošais pieņēma no priora rokām, prioram tika uzticēta arī pēdējā grēksūdze.
Avoti: 8. sējums