vakcinēt
vakcinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; med.
1.Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Potēt (1).
PiemēriBērnus ar diatēzi un alerģiskām slimībām vakcinē pēc individuāla plāna.
1.1.Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
PiemēriTā, piemēram, ja vakcinē bakas, cilvēks vieglā formā pārslimo šo slimību un tādējādi organismā attīstās imunitāte pret īstu saslimšanu ar bakām.
Avoti: 8. sējums