Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vakcinēt
vakcinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; med.
1.Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Potēt (1).
PiemēriBērnus ar diatēzi un alerģiskām slimībām vakcinē pēc individuāla plāna.
  • Bērnus ar diatēzi un alerģiskām slimībām vakcinē pēc individuāla plāna.
  • Ziemā ūdeles vakcinē pret botulismu..
  • Izšķīdinātu vakcīnu salej balonā un izsmidzina telpā, kur atrodas cāļi vai vistas. Putni to elpo 15- 30 minūtes. Tādējādi var vakcinēt uzreiz ļoti daudz putnu.
1.1.Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
PiemēriTā, piemēram, ja vakcinē bakas, cilvēks vieglā formā pārslimo šo slimību un tādējādi organismā attīstās imunitāte pret īstu saslimšanu ar bakām.
  • Tā, piemēram, ja vakcinē bakas, cilvēks vieglā formā pārslimo šo slimību un tādējādi organismā attīstās imunitāte pret īstu saslimšanu ar bakām.
Avoti: 8. sējums