Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
veclaicīgums
veclaicīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Veclaicība.
PiemēriMēbeļu veclaicīgums.
Avoti: 8. sējums