vecumvecs
vecumvecs -ais; s. -a, -ā
Ļoti vecs.
PiemēriPēc vecumveca ieraduma Jaungada vakarā visi sadevās rokās.. par zīmi, ka viss pagājušā gada naids un pārkāpumi aizmirsti..
- Pēc vecumveca ieraduma Jaungada vakarā visi sadevās rokās.. par zīmi, ka viss pagājušā gada naids un pārkāpumi aizmirsti..
- Liekas taču, ka mūsdienās vairs nav spēkā vecumvecā tēze: vīrietis var atļauties visu, sieviete - neko.
Avoti: 8. sējums