vecītis
vecītis -ša, v.
1.ar sirsnīgu emocionālo noskaņu Vecs vīrietis.
PiemēriCeļā viņš sastop vecu vīriņu ar garu, baltu bārdu. Vecītis prasa: «Kur tu, dēliņ, jāsi?»
1.1.dsk. Veci cilvēki.
PiemēriBet nabagu māja, tā īsti piedienīga vieta, tā Andra tēvam ar Andra māti visderīgākā. Te vecīši nevienam nav par nastu, ne brāļudēliem, ne citiem radiem.
2.dsk.; sar. Vecāki.
PiemēriNo vidusskolas armijā, tur iemācījies par šoferi, atgriezies un turpinājis par šoferi. Bet vecīši skaišas, vecīši grib savu dēlu redzēt vismaz par kosmonautu...
Avoti: 8. sējums