velniņš
velniņš -a, v.; folkl.
1.Dem. → velns. Arī velnēns.
1.1.pārn.; sar. Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, šāda stāvokļa, parasti spilgta, izpausme.
PiemēriFredis ēda pusdienas, Helēna, nosēdusies galda otrā pusē, centās būt rātna, bet kaut kāds velniņš visu laiku skrāpējās viņā, un viņai nāca smiekli.
Avoti: 8. sējums