velnišķība
velnišķība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → velnišķīgs, velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Velnišķīgums, velnišķums.
PiemēriPlānu velnišķība.
1.1.arī dsk. Ļauna, viltīga darbība, rīcība.
Piemēri..gan kāzās, gan kristībās, nelūgti un neredzami viņi [saimnieks un velns] tur bija ēduši un dzēruši, un līksmojušies, un katru reizi kā pateicību par negribēto uzcienāšanu arī kādu velnišķību nostrādājuši, vai nu viesībniekiem kāda kaite piemetusies, vai arī ar viņu lopiem kas gadījies.
Avoti: 8. sējums