velniņš
velniņš -a, v.; folkl.
1.Dem. → velns. Arī velnēns.
1.1.pārn.; sar. Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, šāda stāvokļa, parasti spilgta, izpausme.
PiemēriFredis ēda pusdienas, Helēna, nosēdusies galda otrā pusē, centās būt rātna, bet kaut kāds velniņš visu laiku skrāpējās viņā, un viņai nāca smiekli.
- Fredis ēda pusdienas, Helēna, nosēdusies galda otrā pusē, centās būt rātna, bet kaut kāds velniņš visu laiku skrāpējās viņā, un viņai nāca smiekli.
- Liekas, mazs skaudības velniņš iezadzies viņa sirdī: citi jau kāš zivis, mēs vēl tikai braukājam.
- ..reti kad var tikt gudrs, vai māsa Elza noskumusi vai arī tai paslēpušies acu zīlēs smieklu velniņi.
Avoti: 8. sējums