velnišķīgs
velnišķīgs -ais; s. -a, -ā
velnišķīgi apst.
1.Saistīts ar velnu, tam raksturīgs. Velnišķs.
Piemēri..velniņi [R. Blaumaņa pasakā] palika par cilvēkiem, lielkungiem, bet daļa no velnišķīgās dabas tomēr viņiem palika un tie bija varmākas, ļaužu pērāji..
- ..velniņi [R. Blaumaņa pasakā] palika par cilvēkiem, lielkungiem, bet daļa no velnišķīgās dabas tomēr viņiem palika un tie bija varmākas, ļaužu pērāji..
1.1.sar. Ļauns, viltīgs. Arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
PiemēriVelnišķīgs ienaids.
- Velnišķīgs ienaids.
- Velnišķīgas sāpes.
- Traukties velnišķīgā ātrumā.
- Viņam padomā bija velnišķīgs plāns. Kā, nenotraipot savas rokas asinīm, atbrīvoties no Bērza.
- «Kas tev par velnišķīgi niknu suni.»
- Man velnišķīgi laimējās - sēdēju celiņa malā, bet celiņa otrajā pusē - Valija.
Avoti: 8. sējums