Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
versmīgs
versmīgs -ais; s. -a, -ā
versmīgi apst.
1.Ļoti karsts. Versmains (1).
Piemēri..esam nobraukuši vairākus tūkstošus kilometru, redzam dienvidu spožās zvaigznes un elpojam versmīgu sauli.
  • ..esam nobraukuši vairākus tūkstošus kilometru, redzam dienvidu spožās zvaigznes un elpojam versmīgu sauli.
  • Tas [vārds] sauc atmiņā ekvatora zemes, atgādina dienvidu mežus, versmīgas plakankalnes..
  • Viņš svilināja mēli pie versmīgas kafijas, juta mundrumu aizstrāvojam pa dzīslām..
  • pārn. No juceklīgām, šaudīgām domām, no aizvainojuma un vilšanās sāpēm dzima versmīgs dusmu karstums.
1.1.pārn. Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
PiemēriVersmīga smarža.
  • Versmīga smarža.
2.Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmains (2).
PiemēriVersmīgs prieks.
  • Versmīgs prieks.
  • Ierosmes vitrāža smeļ gan gotikas versmīgajā kolorītā un ekspresīvajā nosacītībā, gan arī renesanses episki raitajā, grafiski izsmalcinātajā valodā.
2.1.Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
PiemēriVersmīga enerģija.
  • Versmīga enerģija.
2.2.Tāds, kad ir daudz notikumu, pārdzīvojumu (par laikposmu).
PiemēriVersmīgi gadi.
  • Versmīgi gadi.
Avoti: 8. sējums