vidžināt
vidžināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriVisās mūsu paspārnēs vidžināja bezdelīgas..
- Visās mūsu paspārnēs vidžināja bezdelīgas..
- Laukā vidžina bezdelīga, dzirdamas čurkstes..
- ..Salacas svīres, rīta stundā pavisam zemu laizdamās, vidžina tikpat jautri kā katru dienu..
1.1.pārn. Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
PiemēriAbas tumšmates vēl pirmajā mirklī ir nopietnas un klusas, bet tad vairs nevar nociesties, sāk vidžināt kā bezdelīgas..
- Abas tumšmates vēl pirmajā mirklī ir nopietnas un klusas, bet tad vairs nevar nociesties, sāk vidžināt kā bezdelīgas..
- Fannija, Ieva un mana pamāte vidžināja pie spoguļa, pārmaiņus pielaikojot kaklarotu.
1.2.trans.
Piemēri..es viņam pieķēros pie rokas un sāku vidžināt visādus niekus.
- ..es viņam pieķēros pie rokas un sāku vidžināt visādus niekus.
- Sieva jau.. slēdza durvis vaļā, vēlīgā balsī vidžinādama: «Lūdzu, lūdzu, dziļāk.»
Avoti: 8. sējums