Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vidžināt
vidžināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriVisās mūsu paspārnēs vidžināja bezdelīgas..
1.1.pārn. Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
PiemēriAbas tumšmates vēl pirmajā mirklī ir nopietnas un klusas, bet tad vairs nevar nociesties, sāk vidžināt kā bezdelīgas..
1.2.trans.
Piemēri..es viņam pieķēros pie rokas un sāku vidžināt visādus niekus.
Avoti: 8. sējums