viebties
viebties viebjos, viebies, viebjas, pag. viebos; refl.
1.Viebt savu seju, tās daļas.
PiemēriViebties aiz riebuma.
- Viebties aiz riebuma.
- Viebties no sāpēm.
- Viebties nepatikā.
- Tika atkal uzkurta uguns un zivis, tāpat kā vakardien, apvārītas. Viebdamies zvejnieki tās ēda.
- Ja trīs maltītes pēc kārtas makaroni, jau viebjamies.
- Es ievilku kārtīgu malku un viebdamies sniedzu pudeli atpakaļ. Rums jau nu nebija dzēriens pa manai gaumei.
1.1.Tikt viebtam (parasti par seju).
PiemēriSeja nicinoši viebjas.
- Seja nicinoši viebjas.
- Tad māte paņem puiku savās rokās, jo, svešajā cilvēkā raugoties, viņa platās acis sāk viebties raudās.
Avoti: 8. sējums