Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
viduvējs
viduvējs -ais; s. -a, -ā
viduvēji apst.
1.Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
PiemēriViduvēja kinofilma.
  • Viduvēja kinofilma.
  • Viduvējas sekmes.
  • Viduvēji rezultāti.
  • Viduvējs ātrums.
  • Strādāt viduvēji.
  • Pārējo [aktieru] sniegums tipiski viduvējs - amatnieciski kaut cik apdarināti, bet nepietiekami niansēti un dažviet pat neveikli tēlojumi.
  • Jau sen zināms, ka talantīgu cilvēku psihē biežāk nekā cilvēkiem ar viduvējām spējām ir novērotas dažādas novirzes.
2.Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
PiemēriViduvējs dzejnieks.
  • Viduvējs dzejnieks.
  • Viduvējs inženieris.
  • Viduvēja sportiste.
  • Katra sabiedrības un valsts iekārta ir nepilnīga, kad viņu nodod.. viduvēju vīru rokās un atstumj radošos garus..
  • Viduvējos un labos skolniekus esmu atstājusi novārtā, nav kad ar viņiem nodarboties un tos tuvāk iepazīt.
Avoti: 8. sējums