Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
viebties
viebties viebjos, viebies, viebjas, pag. viebos; refl.
1.Viebt savu seju, tās daļas.
PiemēriViebties aiz riebuma.
1.1.Tikt viebtam (parasti par seju).
PiemēriSeja nicinoši viebjas.
Avoti: 8. sējums