Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vieglprātis
vieglprātis -ša, v.
vieglprāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Vieglprātīgs cilvēks.
PiemēriNu Visvaldis saprata savu sarunu ar tēvu.. Toreiz tēvs meklēja atbalsta, bet atrada vieglprāti un niekkalbi, kas sarunās nemaz negribēja ielaisties.
Avoti: 8. sējums