vieglprātis
vieglprātis -ša, v.
vieglprāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Vieglprātīgs cilvēks.
PiemēriNu Visvaldis saprata savu sarunu ar tēvu.. Toreiz tēvs meklēja atbalsta, bet atrada vieglprāti un niekkalbi, kas sarunās nemaz negribēja ielaisties.
- Nu Visvaldis saprata savu sarunu ar tēvu.. Toreiz tēvs meklēja atbalsta, bet atrada vieglprāti un niekkalbi, kas sarunās nemaz negribēja ielaisties.
- Kas par likteņa ironiju: ceļā patrāpījusies meitene - pilnīga auša, pat vieglprāte, gluži brīviem.., pārmoderniem uzskatiem, bet, lūk, viņam [jauneklim] jāsāk skraidelēt pakaļ..
- pārn. Atskrēja bite.., Zibšņoja nikni ačeles brūnās: «Ņem nu vēl darbā sienāža dēlu! Vieglprātis medu izgāzis sūnās!...»
Avoti: 8. sējums